Latgale.LV
 
LV EN RU
Piektdiena, 2018. gada 25. maijs
 


Saziņai:

Latgales Reģiona Attīstības Aģentūra:
- Daugavpils, Saules iela 15, LV-5401, tālrunis/fakss: 65420257
E-pasts: lraa@latgale.lv
Skatīt visus LRAA kontaktus
Ziņas
Latgales pārstāvniecībā Rīgā prezentē Andryva Jūrdža fonda pamarkas
15.02.2018, Kultūra
Klajā nācis izdevums “Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs ar skaidrojumiem”.
Atklāšanas pasākumā 2018. gada 14. februārī Latgales pārstāvniecībā Rīgā pulcējās filatelisti un citi interesenti, lai iepazītos ar A.Jūrdža fonda darbības un pamarku izstādi un biedrības “Latgaļu sāta” prezentāciju.
1949.gada 3.martā Bavārijā, Vācijā no Latgales emigrējušie kultūras un sabiedriskie darbinieki dibināja fondu nosaucot to latgaliešu literāta un grāmatnieka latīņu drukas aizlieguma laikā Andryva Jūrdža vārdā.
Kā norāda izdevuma autors, Valkā dzīvojošais kolekcionārs Zigurds Sviķis, A. Jūrdža fonds bija viens no pazīstamākajiem latviešu pamarku izdevējiem ārpus Latvijas. Fonda statūtos bija noteikts mērķis celt gaismā un uzturēt dzīvu Latgales pirmo kultūras celmlaužu piemiņu, sekmēt latgaļu rakstnieku un zinātnieku darbu izdošanu, gādāt par latgaļu izdevniecības pastāvēšanu un vismaz viena latgaļu laikraksta uzturēšanu trimdā. Lai šo mērķu sasniegšanu veicinātu, 1963.gadā fonds uzsāka izdot pamarkas papildus līdzekļu iegūšanai. A. Jūrdža fonds savu darbību ir beidzis, tādēļ ir ļoti svarīgi atspoguļot pamarku izdošanas laiku, tēmas, māksliniekus, kuri veidoja šīs pamarkas, tādā veidā aizpildot informācijas robu, kas līdz šim Latvijā pastāvēja šajā jomā.
Kataloga izdevēju, biedrības „Latgaļu sāta” pārstāvis Dainis Mjartāns skaidro, ka līdzās ar pastmarku kolekcionēšanu daudzi krāj arī tā saucamās pamarkas, jeb aģitācijas un propogandas markas, ko izdod valsts, sabiedriskās organizācijas, kā arī atsevišķas privātpersonas. Kopumā A.Jūrdža fonds izdeva 42 pamarku loksnes ar 73 dažādām pamarkām. Izdošanu koordinēja Vladislavs Lōcis Minhenē (Vācijā), bet sākot ar 1984. gadu Alberts Spoģis Minsterē (Vācijā). Pamarkas visvairāk veltītas ievērojamu Latgales kultūras darbinieku piemiņai, kā arī latviešiem nozīmīgu notikumu atzīmēšanai. Pie A. Jūrdža fonda pamarku veidošanas galvenokārt ir strādājuši četri mākslinieki: Juris Soikans, Jānis Trūps, Jāzeps Deksnis un Antons Zvīdris.
A.Jūrdža fonda pamarkas tika izdotas mazloksnītēs, pa 4,8 vai 10, atkarībā no pamarku lieluma. Šīs loksnītes ir interesantas un tās nevar sajaukt ar citām trimdā izdotām pamarkām, jo loksnītes malās ir uzraksts angļu, vācu, franču un latgaļu valodās “Lūdzam Jūs atbalstīt latgaļu literatūru”. Atsevišķās loksnītēs katra pamarka ir savādāka, tādēļ kolekcionāriem ieteicams krāt fonda pamarkas veselām loksnītēm.
Pēc Daiņa Mjartāna vārdiem katalogs kalpo vairākiem mērķiem, tas ir ceļvedis pamarku krājējiem, izgaismo Vācijā un citās mītņu zemēs pēc otrā pasaules kara dzīvojošo latgaliešu kultūras un politiskos mērķus, kā arī dot iespēju plašākai auditorijai iepazīt Latgales sabiedriskos, reliģiskos, politiskos un kultūras darbiniekus, kā arī nozīmīgākos vēsturiskos notikumus.
Sagatavojusi: Agate Vucina
LPR saka lielu paldies Zigurdam Sviķim, Dainim Mjartānam un Gregoram Spoģim par lielo darbu un entuziasmu, saglabājot Latgales kultūrvēsturiskās vērtības!
Ir kolekcionāri, kas līdztekus pastmarkām kolekcionē arī tā sauktās pamarkas jeb aģitācijas un propagandas markas, ko izdod dažādas valsts, sabiedriskās vai saimnieciskās organizācijas, kā arī privātpersonas. Pamarkas parasti tiek veltītas dažādiem notikumiem, to vizuālai akcentēšanai, reklamēšanai. Pasaulē šo marku kolekcionēšanu uzskata par patstāvīgu filatēlijas novirzienu, ko ar pastmarku kolekcionēšana saista vienīgi tas, ka arī tās tiek izmantotas pasta sūtījumiem, tikai nevis kā pasta vērtszīmes, bet gan sūtījumu noformēšanai. Tā kā pamarkas tiek izdotas propagandas nolūkos un izplatītas pret ziedojumiem, tām nav noteikta nomināla un tās nevar izmantot pasta sūtījumu apmaksai.
Latvijas teritorijā pirmās pamarkas izdotas jau 19. gadsimtā. Kā pati pirmā šobrīd zināma 1870. gadā izdotā pamarka, kas veltīta Viskrievijas manufaktūras izstādei Rīgā. Savukārt 1879. gadā izdota pamarka Baltijas lauksaimniecības centrālajai izstādei. 1899. gadā pamarku izdeva arī Vidzemes vispārīgā un ekonomiskā biedrība, tomēr vislielākais pamarku klāsts – 18 vienības – izdots 1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju. Tā sauktajos cara laikos Latvijā izdotas vēl arī citas pamarkas, tostarp veltītas latviešu strēlniekiem.
Nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij, tika atjaunota arī pamarku izdošana. Tā 1921. gadā tika izdota Rīgas izstādei veltīta pamarka. 1928. gada 13. decembrī Latvijas Sarkanais Krusts izdeva bloku ar sešām markām, bet 1932. gadā izdotās pamarkas veltītas Latvijas ražojumu izstādei. Īpašas pamarkas 20 un 50 santīmu vērtībā izdeva Brīvības pieminekļa celtniecības atbalstam. Tās bija domātas kā pateicība ziedotājiem – bērniem un skolniekiem. Laika posmā līdz 1933. gadam pamarkas izdeva galvenokārt tikai sabiedriskas organizācijas un privātuzņēmumi, lai reklamētu savu darbību vai preci. Tēmu loks šīm pamarkām bija visai plašs – vairākas markas veltītas veselības stiprināšanai un tīrības ievērošanai, citas runā par dažādām sociālām un politiskām problēmām. Ir arī skautiem veltītas pamarkas, kā arī tādas, kas veltītas preses izdevumu reklamēšanai.
Jauns pavērsiens pamarku izdošanā notika 1933. gada aprīlī, kad Latvijas Iekšlietu ministrijas Emigrācijas un tūrisma birojs izlaida tūrisma propagandas marku sēriju ar piecām markām. Marku zīmējumiem izmantotas M. Sama, V. Sīļa, R. Rubeņa un V. Upīša melnbaltās fotogrāfijas, kuras kolorējis mākslinieks J. Šternbergs. Uz pamarkām attēloti nozīmīgi Latvijas tūrisma objekti un aicinājums apceļot dzimto zemi. Pamarkas iespiestas Valstspapīru spiestuvē Rīgā un to kopējā tirāža bija 500 000 eksemplāru.
Nākamais tūrisma propagandas pamarku izdevums iznāca 1936. gada 22. maijā. Šajā marku sērijā izmantoti Rīgas un Liepājas skati, kā arī A. Lesiņa, E. Drujas un E. Zīļa plakātu motīvi. Arī šīs sērijas tirāža ir 500 000 eksemplāru, tā iespiesta A/S „Ernst Plates” tipogrāfijā. Taču drīz vien visas vecā parauga markas bija izpirktas un 1937. gadā Iekšlietu ministrijas Tūrisma nodaļa ķērās pie jaunas pamarku sērijas izdošanas. Arī tajā bija piecas markas, tikai šoreiz ar savu finansējumu piedalījās Rīgas un Kuldīgas pašvaldības, kas katra izdeva pa vienai markai.
Bet pamarku sērijā, kas izdota 1938. gadā, pašvaldību devums jau ir krietni jūtamāks. No deviņām sērijas markām sešas izdevušas Rīgas, Valmieras, Jelgavas, Tukuma, Rēzeknes un Kuldīgas pilsētu valdes. Nākamā tūrisma marku sērija tika sagatavota 1939. gadā un bija paredzēta 1940. gada tūrisma sezonai. Tās bija četras jaunas pamarkas, kuru izdošanā piedalījās Cēsu, Alsungas un Alūksnes pašvaldības. Pilsētām veltītās propagandas markas varēja iegādāties tikai šo pilsētu valdēs, kā arī tūristu mītnēs, viesnīcās un citos tūrisma objektos. Ārpus šīs sērijas iznāca marka ar Bauskas pilsdrupu skatu. Domājams, ka to izdevusi Bauskas pilsētas valde.
Līdztekus tūrisma veicināšanas un propagandas markām valsts iestādes izdeva arī pamarkas, kas bija veltītas dažādiem valstiskiem notikumiem. 1938. gadā Sabiedrisko lietu ministrija izdeva Latvijas Republikas 20 gadu jubilejas pamarku sēriju. Tās bija četras markas ar prezidenta pils, Brīvības pieminekļa un tā fragmentu, kā arī Brāļu kapu attēliem. Savukārt 1939. gadā izdotās pamarkas bija veltītas K. Ulmaņa autoritārā apvērsuma 5 gadu jubilejai. Uz markām attēloti Kārlis Ulmanis, Latvijas armijas karavīri, aizsargi un Ķeguma spēkstacija. Katra no četrām pamarkām izdota trīs dažādās krāsās, tātad kopā šai sērijai ir pavisam 12 dažādas variācijas.
Tika izdotas arī citiem sabiedrisko nozīmīgiem notikumiem veltītas pamarkas. Piemēram, 1938. gada Dziesmu svētkiem tika izdota īpaša reklāmas marku sērija. Markas zīmējums tika ņemts no mākslinieces V. Krēgeres svētku plakāta meta. Sērijā bija septiņas markas ar uzrakstiem latviešu, vācu, angļu, franču, somu, igauņu un lietuviešu valodās. Bet 1940. gadā izdota pamarka, kas veltīta Olimpiskajām spēlēm Helsinkos, kuras gan nenotika 2. Pasaules kara dēļ. Pamarkas attēls darināts pēc mākslinieka E. Dzeņa meta. Uz markas ir teksts, kas franču, angļu un vācu valodās aicina uz Olimpiādi doties caur Baltijas valstīm.
1940. gadā Sabiedrisko lietu ministrija izsludināja pamatskolu audzēkņiem sacensību „Būsim laipni”. Šim pasākumam par godu tika izlaistas pamarkas. Markas bija iespiestas vienkrāsas tehnikā, taču uz dažādu krāsu papīra. Zināmas sarkanas, violetas, zilas, zaļas, melnas un brūnas krāsas pamarkas, kas kopā ar dažādu nokrāsu papīru veido plašu krāsu variāciju gammu. Šīs markas izdotas gan grieztas, gan robotas.
Viens pamarku izdevums zināms arī no vācu okupācijas laika. 1942. gadā Kuldīga svinēja savu 700 gadu jubileju. Par godu šim izcilajam notikumam uz pilsētas valdē vēl atrodamajām 1937. un 1938. gada 300 divu veidu pamarkām tika izdarīts virsspiedums „1242 – 1942″ un „700 gadu”. Pārdrukas iniciatīva nāca no Kuldīgas iedzīvotāja Mārtiņa Kalna. Lieki teikt, ka mazās tirāžas dēļ šīs pamarkas šodien ir liels retums.
Pēc kara pamarku izdošanu atsāka latviešu trimdas sabiedrība. Jau kopš 1947. gada dažādas latviešu organizācijas sāka izdod pamarkas par latviešiem nozīmīgām tēmām. Tādas izdeva Latviešu preses apvienība Amerikā, Raiņa un Aspazijas fonds, Latviešu biedrību savienība un daudzas citas organizācijas. Daudzas pamarkas izlaistas arī par godu trimdas latviešu Dziesmu svētkiem. Īpaši aktīvi pamarku izdevēji trimdā bijuši „Daugavas Vanagi”, kuru izdotās pamarkas izceļas ar patriotisku vēstījumu un aktīvu cīņu pret padomju okupācijas režīmu Latvijā.
1961. gadā pamarkas sāka izdot Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Gopera fonds. Pirmā fonda pamarka bija veltīta Gopera 80. dzimšanas dienai. Tās zīmējuma autors bija mākslinieks un skautu vadītājs Jānis Deksnis. Tirāža – 380 000 marku. Kopš tā laika fonds katru gadu izdod pa pamarkai. Pirmos gadus tās bija veltītas Kārlim Goperam un skautu un gaidu organizācijām. Vēlāk izdotas gan Lāčplēša kara ordenim, gan latviešu kultūras darbiniekiem, gan latviešu valodas saglabāšanai, Dziesmu svētkiem un citām aktuālām tēmām veltītas pamarkas. Markas vienlaikus izdod divās valodās – latviešu un angļu. Tās zīmējuši ievērojami trimdas mākslinieki, piemēram, A. Langmanis, J. Rumpeters, A. Birziņš, E. Dzenis un citi.
Par pamarku izdevumiem Padomju Latvijā ir visai maz ziņu. Tomēr zināms, ka LPSR Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība kopā ar Gaujas Nacionālo parku 80. gados laida klajā dabas aizsardzības tēmai veltītas pamarkas. Tām bija 10, 20, 30, 40 un 50 kapeiku nomināli un tās varēja iegādāties par brīvprātīgu iemaksu, bet ne mazāku kā ziedojuma nomināls.
Pamarku izdošana trimdā turpinājusies arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Joprojām pamarkas izdod K. Gopera fonds. No 2000. – 2006. gadam ar pamarku izdošanu nodarbojās Konstantīns Pupurs – cilvēks, kurš 1988. gada 14. jūnijā pirmais iznesa sarkanbaltsarkano karogu cauri visai Rīgai, par ko tika izraidīts no Padomju Savienības. Dzīvodams trimdā ASV Pupurs izdevis cilvēktiesību organizācijai „Helsinki 86″ veltītu pamarku sēriju, kā arī markas, kas veltītas aizsargu organizācijas 85. gadadienai, Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem, latviešu leģionam un Baltijas tautu vienotībai. K. Pupura iniciatīva turpināja „Daugavas Vanagu” un citu trimdas organizāciju iedibināto tradīciju.
Vairākas pamarku sērijas izdotas arī atjaunotajā Latvijā. 2007. gadā savu 800 gadu jubileju atzīmēja Sigulda. Par godu jubilejai tika izdoti četri pamarku bloki – katrā pa četrām markām, tātad kopā 16 pamarkas. Uz markām attēloti dažādi Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēstures un dabas pieminekļi. Bet P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs izdevis divpadsmit pamarku bloku, kas veltīta muzeja 50 gadu jubilejai. Zināmi arī daži privātpersonu izdevumi, piemēram, 2010.gadā izdots pamarku bloks divās variācijās, kas veltīts cara Pētera I pieminekļa 100 gadu jubilejai.
Diemžēl pamarku kolekcionāriem nav pieejami katalogi un cita veida plaša informācija, kā tas ir, piemēram, pastmarku vai monētu kolekcionāriem. Par pamarkām informācijas ir gauži maz. Latvijas Filatēlistu savienība laidusi klajā vien necilu P. Zariņa, A. Bankevica un R. Jonīša brošūru „Tūrisma veicināšanas un propagandas markas Latvijas Republikā”, kur iekļautas tikai valsts iestāžu no 1933. līdz 1942. gadam izdotās pamarkas. Izdevuma priekšvārdā autori sola, ka tiks sagatavots līdzīgs izdevums arī par privātu uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju izdotajām pamarkām, diemžēl šis plāns nav realizēts.
Savukārt vispilnīgākais latviešu trimdas organizāciju izdoto pamarku katalogs ir M. Zicmaņa brošūra angļu valodā „Latvian Non-postal Exile Stamps 1947 – 1978″, kas aptver visas latviešu trimdas organizāciju izdotās pamarkas līdz 1978. gadam. Katalogā iekļautas Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā un ASV izdotās markas. Pirmoreiz brošūru izdevusi Latviešu Filatēlistu apvienība 1979. gadā Toronto, Kanādā, bet atkārtots izdevums iznācis pēc jau minētā K. Pupura iniciatīvas 2006. gadā Bostonā, ASV. Taču par laikaposmu no 1978. gada līdz mūsu dienām sistematizētas informācijas nav.
Lasītāju komentāri
Sadarbības partneri



Projektu "Latgales interaktīvais komunikāciju portāls" finansēja Phare CBC 2002 programma.

Latgales plānošanas reģions
Latgales reģiona attīstības aģentūra
Izstrādātājs - SIA "Info"