Rēzeknes rajons izceļas ar lielāko ezeru kopējo platību Latvijā un daudzām mazām upītēm, kas ir īpaši piemērota tūrisma attīstībai. Rāznas ezers ir iecienīta tūristu atpūtas vieta vasaras sezonā. Rēzeknes rajons ir bagāts ar mežiem, kuros sastopamas daudzas Rietumeiropas valstīs apdraudētas dzīvnieku sugas (bebri, caunas, vilki, rubeņi). Rēzeknes rajonā īpaši raksturīga ir maz pārveidota dabas ainava.

Rēzeknes rajonā ir liels kultūrvēsturisko resursu daudzums: 163 valsts nozīmes kultūras pieminekļi, no kuriem izcilākais -Lūznavas muižas apbūve. Dažādu reliģiju un nāciju līdzāspastāvēšana, to tradīciju esamība, ir veidojusi rajona identitāti. Rēzeknes arhitektūras mantojumā galveno vietu ieņem katoļu baznīcas, kuras ir lielākās mākslas pieminekļu glabātuves. Svētbildes, krucifiksi, skulptūras, ikonas piesaista ne tikai ar savām mākslinieciskajām īpašībām, bet arī ar tām piedēvētajām brīnumdarīšanas spējām. Baznīcās glabājas ne tikai reliģiska satura mākslas priekšmeti, bet arī ar novada vēsturi saistītu ievērojamu personu portreti, labāko Latgales amatnieku-podnieku darbi (A. Paulāna, P. Vilcāna vāzes Feimaņu baznīcā), bagāto muižnieku dzimtu dāvātie dārgmetāla altāra trauki. Izcilākās no Rēzeknes rajona katoļu baznīcām ir Stoļerovas, Feimaņu, Viļānu Sv. Mikeļa, Sarkaņu, Bērzgales, Dricānu, Ozolmuižas, Ciskadu katoļu baznīcas.

Pamatrādītāji:

Platība - 2809 km2
Iedzīvotāju skaits uz 2005. gada sākumu - 41662
Iedzīvotāju blīvums uz 2005. gada sākumu ( cilvēki uz 1 km2 teritorijas) – 14.8
Nacionālais sastāvs - latvieši 56.5 %, krievi 39.3 %, poļi 1.3 %, citas tautības – 2.9 %