Latgale.LV
 
Sastdīne, 2018. gods 15. dekabrs
LATGALĪŠU  KULTURYS  GAZETA
Lopys veiduotuoju kontakti:
lakuga@latgale.lv
26393531
Projektu "Latgalīšu kulturys gazeta (LaKuGa.LV)" atbolsta:
Viests
Stepon, Stepon, kaida tev kule!
23.01.2009, Petru Pīters, Dīnroksti
Kai seneji nūtykumi bīži sasauc ar myusudīnu dzeivis tragikomiskajuom nūtikšonuom!
Ot , panymsim itū. 20. godusymta šešdasmytajūs godūs vīnā Zīmeļlatgolys cīmā muote puorstuoj nymt iz pierti kūpā ar sevi i cytuom meituom sovu pīcgadeigū dālu. Jys suocs intereseitīs dieļ kuo meituom kuojstarpeite sovaiduoka nakuo jam.
Tai, kaidā sasdīnis vokorā sovu mozū unuku vad iz pierti vaciņs Stepons. Kas nūteik piertē? Unuks īraudziejs vacina kuojstarpeitis „breinūmus” tyuleņ īsasauc: „Stepon, Stepon, kaida tev kule!”
Lyuk, tai. Mozajam breinūms par vaciņa lylū kuli.
A kas leidzeibuos šūbreid nūteik myusu vaļstē? Dzierd runojam i skaituos pīrakstātajā, ka Latvejai lyla „yudiņsgolva” – Reiga.
As saceitu – Latvejai lyla kule ... Taida kule, kura ražoj taidu sāklu, kas kai nazuolis izasiej pa vysu Latveju i nūmuoc tautys goreigumu.
Reiga, kai kule, kas traucej Latvejai steigtīs iz lobkluojeibu, kas pīvalk ocuskotus i ausuklaušus pi sevs ar taidu vari, kurys prīškā pādiejais tykumeibys īmīsuotuojs visattuoluokajā nūmalē palīk par maukuri, kai viņ īvalk sovuos kryutīs Reigys gaisu ...
I itei „kule” namuos lylumā, jov 17 godus. Padūmojit viņ! Dieļ kuo Reigā juobyun vysuom ministrejuom! I kotrai tok kluotyn vasala īriedņu nosta ...
Dieļ kuo Aizsardzeibys ministreja navarātu atsarast Rēzeknē? Kai soka - tyvuok pi tuos vaļsts rūbežīm, nu kurys politiski vysi varysvairi bīdynoj tautu. Rēzeknē tok i rūbežsorgu kadetu škola atsarūn, i vysa veida ceļu krustojums, i lidlauks pastuov jov nu padūmejis laikīm.
Dieļ kuo Izgleiteibys i zynuotnis ministraja navarātu atsarast Kruoslovā? Pat itaidai ministrejai byutu pīnuokums atsarast piļsātā, kurā tyka dybynuota i iļgus godus dorbovuos pyrmuo augstuo škola Latvejis teritorejā – Kruoslovys goreigais seminars! Jelgovys Academica Petrina Kruoslovys augstuos školys prīškā ir seikums.
A Lauksaimnīceibys ministrejai goņ byutu vīta Jelgovā. Tī tok Lauksaumnīceibys universitats ar vysu sovu boguotū pruotu arsenalu. Ministrejis darbenīkīm nabyutu juopīnam bārna pruotā rakstāti lykumi i lāmumi. Byutu viņ juopataisa kaida Universitata kabineta durovys i profesionals sliedzīņs gotovs par kurū kotru vaicuojumu.
Bārnu, giminis i sabīdreibys integracejis lītu ministrejai kūpā ar Naturalizacejis puorvaļdi, Volūdys komiseju i.t.t. obligati byutu juonūsagruņtej Daugovpilī. Kur cytur, ka na Daugovpilī, var redzeit i izjust itai ministrrejai pakļautuos problemys rysynuojumu!
Kulturys ministrejai, a nemit tū kai grybit, juoatsarūņ Ventspilī. Itei ir vyseiropeiskuokuo piļsāta Latvejā. I vyss jymā nūteik i var nūtikt.
Nu, a Vides ministrrejai vīta voi nu Modūnys, voi nu Kuldīgys piļsātuos. Kai soka – tyvuok pi tuos vidis, iz kurejū myusīm juosatīc.
Regionaluos atteisteibys i pošvaļdeibu ministrejai goņ juoatsarūņ Jākubpilī. Tī ir vīns nu radzamuokajīm dzeivajīm pīmārīm, kai navajg taiseit regionaluos reformys. Nu, te Dīvam juoraud i Valnam juomierst nūst nu smīklu; Daugova pa vydu, samat vīnā kotlā Krustpiļa pusis latgalīšus ar Jākubpiļa pusis zemgaļīm i gryb lai dzelys pruoveitūs kai iz ponnys.
Tīslītu ministrejis vīta ir vīneigi Valmīrā. Lai itei piļsāta car sovu pīredzi ministrejis darbinīkīm atguodynuotu viesturiski natīsyskū asiņspierti, kaidu myusu vaļsts izvede ar sovu tautu vaļsts pastuoveišonys pyrmajūs godūs – it kai atsarībdama par bejūšū sorkonū teroru, i eistynuodama sovu boltū teroru styprys vaļsts „gūdam”. Mož tūlaik panuoksim eistu tīsyskumu Latvejā, ka Valmīrā nazkod „sastruoduotais” napuortraukti leiss aiz nogu tīm, kas gribeis izlemt tīsu napatīsi.
A Jyurys lītu ministrejai vyslobuokuo vīta ir Līpuojā . I Kara ūstys gryveši byutu poša lobuokuo vīta, kur tai apsamest. Kai soka, ka kugnīceiba i zvejnīceiba nūlikvideitys, to ministrrejis nauda vysmoz sabierss ituo kvartala sakūpšonai.
Jyurmola byutu Uorlītu ministrejis apsamesšonys vyslobuokuo vīta. Kur cytur uorlītu vaicuojumus kuortuot, ka na jyurys krostā, ka na kāpu zaļajā zonā, ka na skaistajuos privatkotedžuos ..?
I kas ta palyktu Reigai? Palyktu, gona kuo palyktu, nu lyluo „Stepona kule” tyktu sarucynuota. I lobuma gona nu tuo byutu vysīm.
A tai – kule lyla, aiz lyluma jov suoc pazileit, ka cyts ņikas naatlīk – kai nūsadorbuot ar pošapsamīrynuošonūs.
A itei ministreju „pošapsamīrynuošonuos”, lai kulis saturu izsātu, lobuma vaļstei i tautai nadūd ņi kaida; viņ īriedņu patvali styprynoj i styprynoj da nalobuma i tūs, kas struodoj, apgryutynoj ar atskaišu, planu, kvalifikacejis kursu, vysaidu meditaceju papeiru plyudīm...
Voi gaideisim, cikom šūdīņ dzymuši piec pīcīm godīm īsasauc: „ Latveja, Latveja, kaida tova kule?” Mož lobuok īsaklauseisim itūs vieļ nadzymušūs i nyvle dzymstūšūs bārnu muotēs i tāvūs i kulis saturu drusku parevideisim?
Lobuok vaļsti ceļsim ar mīru i bez progoreibys, na ar luostīm i grautinīm!
Petru Pīters
Skaiteituoju komentari [ 3 ]
© 2007 Latgolys Studentu centrs
Izstruoduoja - SIA "Info"