Zinātnieku grupa strādā Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta „Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei un ieviešanai” ietvaros, kura mērķis ir veicināt cilvēkresursu piesaisti zinātnei.
Projekta laikā ir izstrādātas jaunas luminiscentas (spīdošas) krāsvielas, par kuru īpašībām un pielietojumu projekta izpildītāji šī gada aprīlī ziņoja 6.starptautiskajā ķīmijas konferencē Minskā, Baltkrievijā.
Pasākuma uzmanības centrā bija arī luminiscējoši polimēri un to izmantošana elektroluminiscējošu ierīču (OLED diodes, monitori u.c.) konstruēšanā. Pie šādu polimēru izveides un dizaina šobrīd strādā arī projekta ķīmijas un fizikas speciālisti Daugavpils Universitātē, sagatavojot un izmēģinot jaunus materiālus, kā arī plānojot tos tuvākajā laikā patentēt, jo pasaulē notiek intensīva OLED saturošu gaismas avotu, displeju un citu ierīču ražošanas attīstība, un pieprasījums pēc šādām tehnoloģijām, pateicoties to priekšrocībām – ekonomiskumam, elastīgumam, augstajai intensitātei un krāsu spilgtumam, arvien pieaug.
Diskusijas minētās konferences laikā kārtējo reizi uzskatāmi parādīja, cik svarīgi ir veikt fundamentālus pētījumus ķīmijas nozarē un informēt sabiedrību par ķīmijas kā zinātnes potenciālu un iespējām. Nozares speciālisti uzsvēra ķīmijas nozīmi sadzīvē un secināja, ka sabiedrība baidās no ķīmijas zinātnes, kā rezultātā tiek ražotas absurdas un pat muļķīgas preces, piemēram, sieviešu zeķubikses ar E vitamīnu un bērnu pretsaaukstēšanās sīrups ar 1,4% fenola šķīdumu tajā. Pirmajā gadījumā šāds izstrādājums ir bezjēdzīgs, jo no zeķubikšu šķiedrām vitamīns caur ādu organismā nokļūt nevar. Otrajā gadījumā tiek nodarīts kaitējums veselībai, jo fenols ir viela, kas apdedzina ādu un gļotādu, kā arī ir zināmi un tiek lietoti daudzi citi mazāk kaitīgi un ievērojami efektīvāki dezinficējoši līdzekļi.
Projektu realizē Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu. Projekta īstenošana norisināsies līdz 2012.gada 30.novembrim. Tā kopējās izmaksas - 720 000 latu, tai skaitā: ESF finansējums 85% un valsts budžeta finansējums 15%.
Projekta vienošanās numurs 2009/0205/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/152.