2009. goda rudinī „Latgolys Studentu centrs” izsludynova lobūs stuostu konkursu školānim i studentim. Tymā laikā konkursa organizatori i žūreja dūmova, ka izadūs atsyuteitūs dorbus izvērtēt i sakuortuot gruomotā da 2010. goda marta.

Latgalīšu rokmuzikis Sovvaļnīks aicynoj taiseit remiksu juo debejis albuma Sūpluok veiksmeiguokajai dzīsmei Vysi vieji. Itū dzīsmi īmeiļuojušs i nūviertiejušs naskaitomi klauseituoji vysā Latvejā, nūpārkūt Sovvaļnīka albuma CD voi digitalū verseju Platforma.lv i DoReMi.lv, kai ari ībolsojū augstuos vītuos dažaiduos dzīšmu aptaujuos.

Ir apkūpuoti vysi žurejis rezultati i nūteikti nominanti, kas 14.martā, plkst.17:00, Rēzeknis kulturys nomā, teik aicynuoti iz Latgalīšu kulturys Goda bolvys „Boņuks” 2009 padūšonys ceremoneju. Vīns nu nominantim kotrā kategorejī tod i tiks pi „Boņuka”. Īeja pasuokumā breiva, aicynojom ikvīnu interesentu. Pasuokuma programmā uzastuos jauni i jau aktuali latgalīšu muokslinīki. Ceremoneju vadēs Kristaps Rasims (Kips) nu Dailis teātra.

Jius jau zinit, ka nu 2010.goda suokuma Latvejis radio 4.programmys raidejums "Latgola" skaņ jaunā laikā - caturtdiņuos drusku piec ostonim vokorā. Itymā reizē Bronislovs runoj ar Mērdzinis školys direktoru Juoni Buli, ar Malnovys puses lauku turisma aktivisti Ināru i ar Andri Kazinovski nu Bolvim.

2. sezonys pādejā raidiejumā teik runuots par ekologiskajom problemom! Meklejit myusus Lakugys sadaļā - "Pusnakts Triādis" Nuokamajā sezonā raidejumi tikšūt veiduoti jaunuos telpuos i ar gostim... :)

Lai izavaireitu nu jebkaidim sprīdumim nu raidejuma veiduotuoju pusis, vuordu devem tikai muzykys jūmai tyvai stuovūšim cylvākim i labi zynomim sabīdriskim darbinīkim, kai Arņs Slobožaņins, Guntis Rasims, Jurs Viļums i Tenis Bikovskis, secynuojumus atstuojūt tikai skateituoju ziņā.

Bīdreiba „Latgalīšu volūdys centris“ publiskovuse baļtīšu-latgalīšu vuordineicys dorba verseju. Jei atrūnama puorstaipteiklā, pa adresam vuordineica.lv

Tagad mūdē ir filozofeit apmāram taidā gorā: jo ir namozguoti trauki – prīcojīs, jo tev ir kū iest; jo tev ir aizjauktys ustobys – prīcojīs, jo tovā sātā kas dzeivoj; jo tu esi puorgurs – prīcojīs, jo tev ir dorbs, i tamleidzeigi... Tī nav nūmīrynuojuma vuordi pasauļam, kurs ir pylns namīra, nadrūšeibys, satraukuma. Ļaudim tryukst mīra, prīcys, spāka i Dīva kluotbyutnis. A kai vajadzeiga pacīteiba, lobvieleiba, lānpruoteiba! Cik daudz spāka aizīt, lai pagrīztu mugoru kārdynuojumim, isasorguotu nu ļaunuma!

Runājot par latgaliešu valodu, nekas nav jāatdala no latviešu valodas, un nekas nav jālipina klāt – viss ir pavisam vienkārši, vajag tikai atmest šovinismu, bruņoties ar zināšanām un palielināt rievu skaitu pakausī; ja nekas cits nelīdz, var ņemt talkā lāpstu, cirvi vai kapli, vai biezpienu, bet rezultātā rievu skaits vienalga ir jāpalielina.

LaKuGa.LV turpynoj sadarbeibu ar laikrokstu "Latgales Laiks" i kotra mieneša pādejā pīktdinē pīduovoj skaiteituojim vīnys lopys pīlykumu latgalīšu volūdā. Itymā reizē "Latgalīšu Gazeta" roksta par danču seminaru Daugavpiļs pusē i par pyrmū "LaLaDra" Rēzeknē, pīduovoj puors foto i ari eisuos zinis...

2010.goda Latvejis radio 4.programmys raidejums "Latgola" skaņ jaunā laikā - caturtdiņuos drusku piec ostonim vokorā. Itymā reizē Bronislovs ir sagatavejs otkon jaunu raidejumu - nūsaklaus!

Divejis dīnys 20.-21. febralī Daugovpiļs nūvoda Kulturys centrā nūtyka daudzpuoru deju seminars jaunīšim i folkorys interesentim.

Kūpeibys sajiuta, latgalisks gors i īdvasmojūša nūskaņa ir tī atslāgvuordi, kas raksturoj pyrmū reizi Rēzeknē 16. febralī nūtykušū pasuocīni „La-La-Dra”. Literari muzykalais pasuocīņs „La-La-Dra” ci „Latgalīts Latgalīšam Draugs” ir radūša sasatikšonys vīta gon jaunajim prozys i dzejis raksteituojim, gon muzykantim.

Reigas Centra humanitaruos vydsškolys (RCHV) absolvente Magda Zaļā zynuotniski pietnīciskuo dorba "Latgaliešu valoda un identitāte" ītvorā veice apvaicuošonu. Pīduovuojam īsapazeit ar tuos kūpsavylkumu. Koč ari respondentu skaits nabeja lels - 101 (42 nu tim latgalīši), apkūpuojumā ir ari vairuoki interesanti dati:

Ir nūsasliedzs februara suokumā izsludynuotais “Borowa Mc” Mīlesteibys vokora radūšais konkurss. 24. februarī Muokslys darbinīku nomā kūpā ar grupu eipašā muzykali literarā vokorā ar sovys dzejis prīškā skaitejumim uzastuot aicynuoti jaunī alinīki - Emīls Buiķis, Aiva Caune, Jānis Tomašs un Vineta Trimalniece.

21.pebraļs - UNESCO atzeituo Storptautisko dzymtuos volūdys dīna. Kaida ir latgaļu volūdys situaceja šudin?

2010.goda Latvejis radio 4.programmys raidejums "Latgola" skaņ jaunā laikā - caturtdiņuos drusku piec ostonim vokorā. Itymā reizē Bronislovs ir sagatavejs otkon jaunu raidejumu - nūsaklaus.

Atsasaucūt iz Ontona Slišāna rokstu Voi „100 gramu kulturā” ir vieļi patīsa latgaļu kulturys izpratne? grybu davīnuot plašuoku komentaru. Raidejuma īroksta laikā maņ pa eistam personeigi emocejis beja gryuts nūvaļdeit. Bet tagad saceišu gūdeigai - ari Janinai i Aigaram, i Laimai ir lela daļa taisneibys: JUODORA POŠIM!

Cik žāļ, cik žāļ, ka vieļ naasom saprotušs tuo, ka eista dzymtuos volūdys vierteiba saprūtama ir viņ tīm latgaļīm, kas dzeivoj latgaliskā vidē i kuri apjauš – da dvieselis dziļuokajīm olūtīm apjauš sovys latgaļu volūdys izmierdeišonys politiku, kuru eistynoj myusu latviskuo, taitod i latgaliskuo vaļsts ar pošu, nuj, pošu latgalīšu pretlatgaliskū darbeibu; kod teik systs pi kryušu ar kulakīm, ka jī ir latgalīši, a vyss teik darāts ūtraiži, nu, kai nazkod i nazkur saceju i raksteju, ka tī nav latgaļi, kas nadzeivoj latgaliskā vidē i dīņdīnā narunoj latgaliski, tī ir latgalīšu izceļsmis latvīši, kas ņikod „naatņirgs zūbu” pret sovu maizis devieju.

10.pebralī Reigā Muzikys Akademejā tyka atvārta gruomota –„Anda Beitāne. Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā” ar trejim audiodiskim pīlykumā „Vokālā daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Ziemeļlatgalē”.